Internets un mūsu drošība. Datorvīrusi. 2.daļa

Sveiciens visiem!

Turpinām mūsu pagājušās nedēļas tēmu pat datorvīrusiem.

Šodien par to, kā mēs inficējam savu datoru. Un šeit gribam uzsvērt tieši vārdu savienojumu mēs inficējam nevis dators inficējas!

Jo lai cik tas dīvaini arī neliktos, tieši mēs paši ar savu rīcību pieļaujam datora inficēšanos un tātad paši ar savu pareizu rīcību varam no tās izvairīties.

Visparastākais veids kā vīrusu ielaist mūsu datorā joprojām paliek failu pārnešana. Protams, ka šodien samērā reti mēs saņemam vīrusus, kas ir iemitinājušies piemēram Word failā ko mums sūta mūsu kolēģis – šādus jau pārķer pat visprimitīvākās antivīrusu programmas. Bet ja saņemam e-pastu no mums nezināma nosūtītāja ar pielikumu un mums tiek lūgts atvērt šo pielikumu un apstiprināt mūsu pasūtījumu (par kura eksistenci mums gan parasti nav ne mazākās nojausmas) – laikam labāk to nedarīt. Šī te atkal ir nedaudz sociālā inženierija – cilvēku ziņkārība dažkārt pamudina mūs tomēr atvērt šo failu un paskatīties, kas tad tur tāds ir iekšā. Bet noklikšķinot ar peli uz šo pielikumu mēs patiesībā nevis palaižam faila atvēršanas procesu, bet gan iedarbinām programmu, kas kaut ko instalē mūsu datorā. Saprotot, ka nekas neatveras, mēs apjaušam, ka tā bija kaut kāda krāpšana, bet ir jau par vēlu, jo ar šo peles klikšķi mēs esam pateikuši pārējām sistēmām, kas mūs līdz šim brīdim sargāja, ka “šeit viss ir Ok un es pilnībā apzinos ko daru”, kaut gan mums ne tuvu nav saprotams, ko tad mēs patiesībā darām. Analoģiski ir gadījums, kad pēc e-pastu norādēm-saitēm aizejam uz kādu mums nezināmu interneta lapu, kas vilina mūs nospiest pogu solot kaut ko labu... Un tas nekas, ja uz pogas rakstīts – “saņem atlaidi”, jo kāds vienkārši ir nomainījis to tekstu kurš agrāk skanēja “instalēt”. Un kaut gan mums likās, ka mēs atvērsim pieeju kādam veikalam ar fantastiskām atlaidēm, tad patiesībā mēs atkal jau pasakām mūsu sistēmas sargiem – šo te programmu es zinu un patiešām gribu instalēt savā datorā.

Morāle – nekad neveriet vaļā nezināmu e-pastu pielikumus vai nesekojiet to saitēm uz kādām mājas lapām!

Samērā viegli to darīt, ja šis e-pasts ir no Kim Wong un mēs nekādi nevaram atcerēties ka mums būtu kāds ķīniešu draugs vai darījumu partneris. Jau sarežģītāk ir, ja šis e-pasts ir no Jāņa Bērziņa. Te neliels padoms. Parasti lielākajā daļā no programmām ko lietojam e-pastu apstrādei ir tāda funkcija, ka ja pavirzām peles kursoru virsū nosūtītāja vārdam (gan neko nespiežot), tad atveras neliels logs, kurā redzama adrese no kuras ir nācis šis e-pasts – un ja ieraugam ka Jāņa Bērziņa e-pasta adrese patiesībā ir piemēram  [email protected],  tad skaidrs, ka tālāk neko darīt nevajadzētu un vislabāk šo e-pastu nekavējoties izdzēst. Taču diemžēl tas nav viss. Mūsdienās nereti ir gadījumi, kad vīrusi kas ir ielauzušies kādā mūsu reālā kolēģa vai drauga datorā nosūta e-pastus no reālas adreses. Šeit vienīgais iespējamais risinājums ir vispirms padomāt vai tiešām mēs gaidām šāda satura e-pastu no šī cilvēka, jo parasti tomēr e-pasta saturs vai pielikums neatbilst tam, ko mēs varētu no šī konkrētā cilvēka sagaidīt.

Vēl viens veids, kā pakļaujam savu datoru inficēšanās riskiem ir jau apzināti instalējot dažādas – bieži ne pavisam skaidras izcelsmes programmas, kas darīs “kaut ko ļoti labu”. Te būtu jau sākumā jāsaprot – ja mēs datoru izmantojam darbam un glabājam uz tā vērtīgus dokumentus vai informāciju, tad tur nekam daudz vairāk kā Windows, Office un dažām standarta vai arī oficiāli iegādātām speciālām programmām nevajadzētu būt. Savukārt ja datoru izmantojam spēlēm un regulāri tur instalējam dažādas papildus programmas, kas uzlabos mūsu spēles attēla kvalitāti vai ātrumu vai vēl nezin ko, tad riskējam, ka tas var tikt inficēts un sliktākajā gadījumā varam pazaudēt savu būtisko informāciju. Ja tas ir uzņēmuma dators, tad parasti jau IT administrators ir nogriezis jebkādas iespējas mums patvaļīgi kaut ko instalēt, bet ja tas ir mūsu mājas dators, tad mūsu ieteikums ir dzelžains -  vai nu darbs vai spēles. Variants, kad mamma pa dienu pastrādās un bērns vakarā uzspēlēs spēles nereti beidzas samērā bēdīgi šo augstākminēto risku dēl.

Nākošo trešdienu parunāsim par to, ko tad šie vīrusi mēdz darīt pēc tam, kad ir ieperinājušies mūsu datoros, bet tas tā – vispārējai izpratnei, jo tanī brīdī parasti jau ir par vēlu 😊

Nav komentāru

Komentēt